Reibumā…

Kiev-4M uz Fujifilm Fujicolor ISO200 ar tumšā Lāčplēša papildus aprīkojumu. Tāpēc neesat pārāk kritiski, lieku tāpat, joka pēc.

——

“Sākums”

Vēl sēdot pie bāra un malkojot aliņu. Kā šeit uzskatāmi redzams – zem letes bija kaut kāda sarkana gaisma. Pēc šī kadra bārmene teica man: “Šeit nedrīkst fotografēt”.

——

“Darbadiena/nakts”

Bet man ir slikta dzirde, vāja atmiņa un es nemēdzu ievērot noteikumus. Cik jauki strādāt sestdienas naktī. Jauki arī nofokusēt/nokadrēt uz dullo.

——

“Ko slinko?”

Atceros, kad bildēju tad nodomāju “Cūkas”, bet klienti jau nav vainīgi, apkopēja vainīga, ka neiznesa atkritumus, slinkā.

——

“Futbollaukums”

Cik jauki pieiet pie svešiniekiem klāt un paprasīt: “Jūs neiebilstat, ka pabildēšu?” Viens iebilda, otrs nē. Tas arī viss ko atceros, biju pārliecināts, ka vairākus kadrus uztaisīju, un pavisam savādākus. Bet, redz, ka tomēr nē.

——

“Būs garām…”

Lasīt iepriekšējo aprakstu. Ak jā, tur bija nenormāli maz gaismas.

——

Tas arī viss, tās kuras bija vērts rādīt. Vēl treniņš pa maz lai reibumā spētu uztaisīt jēdzīgus kadrus.

Fotogrāfijas no armijas

Man nepatīk vienkārši linkot uz citām lapām, bet šis ir jāredz visiem kam patīk fotogrāfija!

Austrieša Severina Kollera fotoblogs ar fotogrāfijām no obligātā dienesta armijā. Tas cilvēks ir sasodīts ģēnijs, vienkārši unikālas fotogrāfijas. Un uz filmas. :)

http://severinkoller.blogspot.com/

Iedvesma garantēta.

Seši krāsaini kadri

Minox 35-GT ar Fujifilm Fujicolor ISO200. Tagad pienākusi kārta krāsainajām bildēm. Bildes nav pirmā svaiguma, jo skanēt vairākas filmas ir lētāk, tāpēc tagad savācu labu kaudzi ar filmām un tad nesu attīstīt/skanēt. Minox ideāli der lai kādu nemanāmi nofotografētu, bet laikam tomēr pāriešu atpakaļ uz Kiev, ar to var precīzi nofokusēt uz to objektu kuru gribu un no Kiev bildes sanāk nedaudz personīgākas. Bet tas tā, nesūdzos par tehniku.

——–

“Uzgaidāmā telpa”

Diezgan drūma dzelzceļa stacijas uzgaidāmā telpa, bet apgaismojums gan lielisks. Šeit ar asumu nošāvu greizi, gribēju lai sieviete ir asumā, bet nekas, tāpat labi sanāca. Citreiz neslinkošu un vilkšu Kiev no somas ārā.

——–

“Nea”

Viena no labākajām/grūtākajām fotografēšanas vietām – vilciens. Vispār sabiedriskajos transportos vienmēr var ieraudzīt kādu interesantu situāciju/seju. Viss atkarīgs no tā cik daudz drosmes ir lai fotografētu svešiniekus. Es vēl trenējos.

——–

“27″

Todien bija drausmīgs vējš un šī kundze atrada pašu neparastāko/vienvietīgo aizsegu.

——–

“Cilvēks ar Fuji”

Viņam bija Fuji FinePix S9600 un viņš izskatījās baigi lepns, es arī būtu – labs aparāts. Bildēts Siguldas gaisa vagoniņā, nevienam neiesaku ar to braukt vasarā – nenormāls karstums un bezgaiss, izjūtas kā spīdzināšanas bunkurā.

——–

“Vai stils?”

Nu vai var vēl drausmīgāk saģērbties? Viņi izskatījās pēc kaut kādiem bezpajumtniekiem. Mūsu nākotne – yeah, right!

——–

“Latvijas ceļš”

Nobeigumā nekas īpašs – bilde ar Latvijas ainavu. Un nē, tā nav politiskā reklāma.

——–

Nu pagaidām arī viss. Tagad kādu laiku būs jāiztiek ar krāsainajām bildēm, galīgi nav līdzekļu melnbaltajai filmai. Lētākā m/b filma – 3.60Ls, lētākā krāsainā – 1.09Ls. Varbūt kāds nevēlas mani sponsorēt? Ja vēlas, tad darba auto man arī vajadzētu.

Minox 35 GT

Minox 35 GT

Nu tā, pienācis laiks pastāstīt par latviešu lepnumu – Minox. Nestāstīšu par pašu latviešu veidoto VEF Minox, bet gan par fotoaparātu, kurš godam turpina VEF Minox tradīcijas un saglabā galveno ideju – miniatūrs fotoaparāts.

Mazliet vēstures:

Rīgā dzimušajam Valteram Capam radās ideja par miniatūru fotoaparātu, bet neviens rietumu ražotājs nebija ieinteresēts un uzskatīja to par neiespējamu mērķi. Tādēļ V. Caps devās pie VEF, un viņi ar lielāko prieku pieņēma viņa ideju, un 1936. gadā sāka fotoaparāta izstrādi. Un tā radās slavenais spiegu fotoaparāts VEF Minox.

Kad 1944. gadā PSRS armija gatavojās otrreiz ieņemt Rīgu, vācieši izveda visus Minox rasējumus un ražošanas iekārtas, pārveda uz Veclāras pilsētu Vācijā un nodibināja firmu Minox GmbH , kas joprojām eksistē un ražo miniatūrus fotoaparātus. Starp citu, Veclāras pilsēta ir diezgan slavena foto pasaulē, jo no turienes nākusi leģendārā Leica.

Tātad, par šo modeli. Šis ir pasaulē mazākais fotoaparāts kurš izmanto 35mm filmiņu! Priekšējais vāciņš pielokās klāt korpusam, iebīdot objektīvu korpusā, padarot to ļoti niecīgu, aptuveni cigarešu paciņas lielumā. Izgatavots no augstas kvalitātes plastmasas un jūtas stabili rokās, nevis kā mūsdienu kompaktie digitālie plastmasas “kluči”.

Ar aizvērtu priekšējo vāciņu. Nebūšu pieticīgs – šis fotoaparāts ir ļoti, ļoti, ļoti, tuvu manam ideālajam fotoaparātam. Mazs, kluss, necils pēc skata, kvalitatīvs objektīvs, nav nekādu nevajadzīgu “fīču”, kuras novērš uzmanību no pašas fotografēšanas.

Un ar – kluss – es domāju patiešām kluss – kā mobilā kamera (ja nav ieslēgti stulbie skaņas efekti). Kluss tāpēc, ka izmanto centrālo slēdzi, kas ne tikai dod klusumu, bet arī ilgāku mūžu un mazākas vibrācijas.

Viens no iemesliem kāpēc šis ir tik izcils fotoaparāts: Color-Minotar objektīvs. Ļoti kvalitatīvs, vairums mūsdienu digitālo ziepju trauku objektīvi nestāv līdzi šim objektīvam. 35mm, jeb platleņķis, diafragma no f/2.8 līdz f/16 un minimālais fokusa attālums 0.9 metri. Tas izliektais lodziņš zem lēcas ir iebūvētais eksponometrs.

Bet šis ir arī lielākais fotoaparāta mīnuss, jo fokusēšana notiek “uz aci”, skatu meklētājā nav redzams vai iestādīts pareizs fokuss. Ja diafragma ir aizvērta līdz f/8 vai vairāk, tad tas pārāk lielas problēmas nesagādā. Toties, ja ir vājš apgaismojums un vajag f/2.8, tad bez mērlentes vai celtnieka acumēra pareizu fokusu ir grūti iestatīt. 30% pieredze un 70% veiksme.

Ļoti vienkāršs filmas/slēdža uztinējs, kas novērš dubultās ekspozīcijas kļūdu. Zibspuldzes ligzda ir visos vecajos fotoaparātos, pat kompaktajos.

Pavisam vienkāršs skatlodziņš, kurš attēlo redzamības lauku kāds ir 35mm objektīvam. Skatlodziņā iekšā, labajā pusē ir skala un bultiņa, kas parāda kāds būs ekspozīcijas laiks. Izskatās tas šādi -

Kad bultiņa atrodas augšējajā strīpainajā daļā, tad fotogrāfija būs pāreksponēta, kad apakšējajā daļā tad būs mazeksponēta. Skaitļi, protams, attēlo slēdža ātrumu.

Salīdzinājumā ar sērkociņu.

Kreisajā pusē ir taimera lampiņa, labajā pusē ir baterijas vāciņš.

Šim fotoaparātam nav pilnīgi manuāla režīma, ekspozīcijas laiku nosaka pats fotoaparāts, ņemot vērā, kāds ir atvērums un kādas jūtības filma ievietota. Digitālajos fotoaparātos tāds režīms parasti saucas AV, jeb diafragmas prioritāte.

Šeit mazliet nohaltūrēju (aizmirsu), nenofotografēju aparāta apakšu, kur ir ritenītis, ar kuru iestāda filmas jūtību – no ISO25 līdz ISO1600. Apakšā ir arī sviriņa (jālieto tikai mīļvārdiņi, jo viss ir tik sasodīti mazs), ar ko atver vāciņu.

Oranžā podziņa ir fotografēšanas podziņa. Melnā podziņa parāda bateriju statusu – piespiežot un turot to, parāda, cik daudz palicis baterijās, izmantojot eksponometra bultiņu.

Mazais slēdzis kreisajā pusē samazina slēdža laiku uz pusi. Ar tālāko slēdzi (miglainais) ieslēdz taimeri.

Otrs fotoaparāta mīnuss – nepieciešamas baterijas, protams, patēriņš ir niecīgs, pēc 10 filmiņām enerģijas ir vairāk par pusi, bet gribētos no enerģijas neatkarīgu aparātu.

Kopā ar krievu laiku zibspuldzi, izskatās smieklīgi, fotoaparāts tikpat liels cik zibspuldze.

Šis ir tiešām izcils fotoaparāts un pašreiz ir kļuvis par manu primāro aparātu, un ir nomainījis Kiev-4M. Nēsāju to visur līdzi un droši vien, pat pēc digitālā iegādes, turpināšu izmantot Minox.

P.S. Bildes sekos, jo ne ar ko citu pašreiz nefotografēju.