Desmit krāsaini kadri
27. Jūnijs, 2007
Tagad nopietnās “Muzeju Nakts” bildes – daļa numur viens. Fotoaparāti – Minox 35-GT un Kiev-4M. Filma – Fujifilm Fujicolor ISO200. Pēdējās nedēļās cenšos attālināties no tehnikas – tā ir mazsvarīga. Nav svarīgi vai raksti ar pildspalvu pa 10 sant. vai pa 20Ls, svarīgi ko raksti.
—–
“Piecas rokas/zīmuļi/papīra lapas”
Mēdz teikt, ka pēdējais kadrs filmā ir īpašs. Vai šis ir, nezinu, bet ar šo kadru sāku fotografēt todien un ar šo kadru beidzās pirmā filma. Domāju kāpēc nenofokusēju uz meiteni centrā, viņa ir šīs bildes dvēsele, kas satur visu kopā.
—–
“Reprodukcija”
Ja fotogrāfs fotografē fotogrāfu tad tā ir pornogrāfija. Bet kas ir šajā gadījumā, nezinu. Bet zinu to, ka abi sirmgalvji dara to, kas viņiem patīk. Tas ir viss kam ir nozīme.
—–
“Mūsdienu atkarības”
Alkohols, BLING kultūra un neveselīga pārtika. Ja ieskatās fotogrāfijā tad roku izvietojums veido seju. Ko tik nepamani ilgi un skrupulozi izmeklējot fotogrāfijas plašākai izrādīšanai.
—–
“Proporcijas”
Pieņemsim, ka viņš ir viņas lielais brālis un viņu sargā. Un ir arī interesanti atdalīt gleznotāju no objekta. Uzreiz tas liekas attālināts un svešs no pārējā bara.
—–
“Pozitīvs tēls”
Šo vīriņu vairākkārt esmu redzējis, vienmēr tāds smaidīgs un pozitīvs. Izskatās pēc bezpajumtnieka, bet draugs stāstīja, ka vairākas reizes šo redzējis fotografējam, varbūt nemaz nav, tikai stils tāds.
—–
“Par atkarībām”
Mūsdienu jaunatne. Cik labi, ka smēķēšana ietekmē “tikai” plaušas un neko citu, piemēram, bērnu izpratni par normām.
—–
“Koncerts vienam”
Jāmācās ninzju paņēmieni, lai pēc iespējas klusāk varētu pielavīties cilvēkiem, šeit man tas izdevās diezgan veiksmīgi, viņa pat nesadzirdēja Kiev metāliskā slēdža troksni.
—–
“Iedvesmas avots”
Tovakar manās asinīs pulsēja aliņš nevis šampanietis, bet efekts līdzīgs. Šeit ar ekspozīcijas laiku nošāvu greizi, cilvēki ir pareizi izeksponēti, bet pudele galīgi garām.
—–
“Kontrastējoša detaļa”
Tovakar visas darbinieces bija saģērbušās kā francūzietes. Nav vairāk ko piebilst par šo kadru.
—–
“Organizētais haoss”
Nobeigšu šo reportāžu ar savu mīļāko bildi no visām. Krāsaini zīmuļi samesti zaļā zālē, skaisti. Un tieši tāds klusās dabas paveids kāds man patīk, kur objekti nav izvietoti ar nodomu nofotografēt vai uzgleznot. Dabiski radies izkārtojums.
—–
Pirmajai daļai – Fin. Otrā daļa būs no iekštelpām. Un pēc tās būs daudz dažādu kadru bez jebkāda kopēja konteksta. Un vēl pēc tam būs Viduslaiku festivāla bildes (ja būs sanākušas). Un tad…un tad…un tad… Programma gatava visam gadam.
27. Jūnijs, 2007 plkst. 20:14
Pēdējais tiešām ļoti patīkams.Krāsas it sevišķi.
27. Jūnijs, 2007 plkst. 20:54
Man patika “Koncerts vienam” – it kā skaisti, it kā skumji.
Par to vīru runājot – viņš ir drusku jocīgs. It kā staigā un fotografē (reiz palūdza man viņu nofotografēt), bet aparātā nav filmiņas…
27. Jūnijs, 2007 plkst. 22:26
es arī esmu par pēdējo kadru
29. Jūnijs, 2007 plkst. 1:45
jauki kadri par vienotu dienas noskaņu, vienīgi – objekti, priekšmeti un arī dzīvas būtnes nekad nav izvietoti bez nodoma, ja tomēr šķiet pretējais – tad tā ir meistarīgi radīta kompozīcija. Skaists māns pēc kā tiekties, jo samākslotību ir viegli iegūt.
30. Marts, 2008 plkst. 17:16
pielavīties var ejot ar viegliem apaviem, kas neklab un liekot pēdu nevis plakaniski, bet no sākuma ārējo malu. Nu kā lai izskaidro :) Labai pēdai vispirms liek to daļu, kas ir labajā pusē (ārpusē) un tad tikai pārējo.
Es pārsvarā tā staigāju un baidu cilvēkus :) It sevišķi birojā uz paklāja var vispār bez skaņas pārvietoties… ;)
5. Aprīlis, 2008 plkst. 0:35
Baigi patīk pēdējā…viennozīmģi viena no tām, kas uzrunā no visām tām, kas šajās desmit sesijās parādījās. Laikam jau tāpēc, ka atgādina par mīļām lietām – vasaru, zaļu zāli, krāsainu dzīvi, bērnību, mākslu…Paldies!