Četri krāsaini kadri

Kiev-4M un FujiFilm Fujicolor ISO200. Bildes ir diezgan pavecas, no dienas, kad Francijas pavasara ietvaros, apmeklēju fovisma izstādi.

—–

“Mākslinieks, modelis, skatītāja”

Vienā fotogrāfijā. Skatītāja bija meitene ar puicisku matu griezumu. Zinu, ka kadrs – klišeja, bet vēlējos pašam savu tādu.

—–

“Patiesa vērotāja”

Kā tas ir strādāt galerijā? Vai viņa tur jau nostrādājusi daudz gadus? Vai viņai tas patīk? Kā tas ir pārcilāt prātā pagātni vai nākotni, nevis izdzīvot tagadni? Es iegāju šajā telpā un mani vairs nepiesaistīja neviens mākslas darbs, bet gan šis viens cilvēks. Viņa bija persona no citas planētas, citas dimensijas. Grūti izteikt vārdos, tāpēc necentīšos.

—–

“Patiesa atdeve”

Diezgan neveikli iekadrēju, jo nav redzama šīs sievietes patiesā aizraušanās ar formālo abstrakcionismu. Stāv, viena pati, telpas vidū rūtainā žaketē, rūtainās biksēs uzsūkdama pašu nemanāmāko mākslas darba detaļu. Nez kā viņai izskatās dzīvoklis.

—–

“Gaiteņa koncepcija”

Jā man patīk šāda tipa kadri, sue me. Vanishing points ‘r’ fun. Tas nekas, ka šis nav pilnīgi precīzs.

—–

Uzmini nu – šoreiz viss.

Septiņi krāsaini kadri

Bildes no dažādiem laikiem/fotoaparātiem/vietām/notikumiem. Dažas bildes ir no mana jaunā ieguvuma – Zorkij-6, pagaidām tuvākā Leicas kopija kas man ir, strādā daudz maz labi, bet ir problēmas ar aizskaru, problēma, kas vajā visus Leicas tipa fotoaparātus. Un atlikušās bildes ir no mana ikdienas darba rīka – Kiev-4M. Filma, kā ierasti, – Fujifilm Fujicolor Iso 200.

—–

“Drošība pirmajā vietā”

Nu es jau atbalstu centienus saglabāt drošību, bet nu šis manuprāt ir par traku, pat blakus esošajai bankai apkārt nav dzeloņdrātis. Kas būs tālāk? Ierakumi ar apsardzes posteņiem un ložmetējiem? Made with Zorki-6

—–

“Pelēks-sarkans-zaļš-pelēks”

Nu jau nav jau nekā īpašs, piesaistīja aci patīkamais kontrasts. Ne tikai starp zaļo un sarkano, bet arī starp absolūto pelēcību apkārt. Again – Zorki-6

—–

“Cerības par zaļāku pļavu”

Šo bildēju narkotisko vielu ietekmē, jo neatceros, ka būtu to darījis un pat nevaru pateikt, kas tā pa vietu. Un es arī cenšos nebildēt visas “awwww” tipa bildes, jeb kaķus/suņus un citus zvērus. Turpmāk – Kiev-4M.

—–

“Šķība pasaule”

Laikam vienīgais, kas šajā bildē nav šķībs ir māja, bet ja skatāmies no staba skatpunkta tad pat tā ir šķība, jo paši jau neesam šķībi – viss pārējais ir.

—–

“Kārtība/tīrība?”

Atkritumu kaste kuru neviens neiztukšo ir tik pat bezjēdzīga kā atkritumu kaste kuru neviens nepiepilda. Un spriežot pēc izsmēķu skaita visa Valmieras populācija pīpē.

—–

“Nakts autobuss”

Lieliska kombinācija – tumša iela un no iekšpuses izgaismots autobuss. Labs veids kā trenēties fotografēt svešiniekus viņiem zinot, jo no autobusa neviens neleks ārā, lai prasītu kāpēc fotografē vai vēl trakāk – uzreiz kraut pa seju.

—–

“Dzīvā spēks pret nedzīvo varu”

Mans mīļākais kadrs. Jo sarežģītāks organisms, jo vairāk prasību lai tas spētu eksistēt. Tieši tāpēc cilvēcei ir lielākas iespējas izmirt nekā, piemēram, kādai vardei. Jauks kontrasts arī starp jauno/tīro un veco/netīro.

—–

Viss.

Astoņi krāsaini kadri

“Muzeju Nakts” bildes – otrā daļa. Pirmā daļa šeit Visas bildes ir no iekštelpām, cerams, ka piedosiet dzelteno toni, jo izmantoju dienas gaismas filmu (lētāka un biežāk sastopama). Šeit izmantoju tikai Kiev-4M, jo tam ir objektīvs ar f/1.8. Tikai vienā fotogrāfijā situācija tika iepriekš norunāta.

—–

“Bīstams sabiedrībai”

Viens no muzeja eksponātiem – izbāzts meža kuilis. Šeit varētu pasūdzēties par gaismas/detaļu trūkumu. Bet ceru, ka ideja skaidra.

—–

“Kā tu traktētu šo darbu?”

Nu šī ir obligāta fotogrāfija jebkurā mākslas izstādē. Pieņemsim, ka viņi cenšas iedziļināties mākslas darbā un atrast tā patieso esamības jēgu un ietekmi uz mūsu post-moderno sabiedrību. Or something along those lines.

—–

“Savādāk domājošais”

Nezinu vai viņš domā savādāk, bet viņa izteiksme un situācija kā tāda mani mazliet uzjautrina. Nav ne jausmas uz ko viņš skatījās, bet izskatās ieinteresēts. Un novērošanas kamera ir kā punkts uz i.

—–

“Tu esi nākošais!”

Skaties ir vienkārši nāvējošs. Tur bija kaut kādi bezmaksas frizieru pakalpojumi un bija ārprātīga rinda, aiz manis bija vismaz 15 cilvēki.

—–

“Draugs”

Šī ir tā inscenētā bilde, nekas īpašs. Nevarēju noķert neviena cilvēka skatienu tāpēc biju spiests nosūtīt kādu lejā lai paskatās uz augšu.

—–

“Neviltota uzmanība”

Ar dziļu interesi skatījās filmu par teātri, droši vien tāpēc, ka pats ir aktieris. Pozitīvs cilvēks, patīkami tādus fotografēt. Nav nekādu tizlu uzbrūkošu jautājumu, tikai pasmaida. Pēc šī kadra parunāju ar viņu par fotoaparātiem, viņš arī grib kādu ar veco labo filmiņu, kas priecē, cerams ka filmiņas vēl tik ātri neizmirs.

—–

“Viltota uzmanība?”

Nu nezinu, vismaz tā izskatās. Cik jauki, ka cilvēki neslēpjas no kameras, biju no viņas kādu 2 metru attālumā, viņa uzmeta man aci un turpināja sarunu.

—–

“Attālināts un atsvešināts”

Mana mīļākā bilde. Viņš praktiski visu vakaru sēdēja un skatījās televizoru. Visapkārt cilvēki staigā, runājas, smejas, bet viņš tik sēd un netraucēts skatās tv.

—–

Ar šo arī beidzu reportāžu no Muzeju Nakts, bija vēl daudz citu bilžu, bet tās neizturēja pārbaudi, varbūt tās parādīšu tad kad nebūs nekā cita ko rādīt. Rīt jānes attīstīt 10 filmiņas, redzēs kāda reakcija būs fotodarbnīcā.