Trīs krāsaini kadri

Dažas bildes no arhīviem. Nav konkrēta tematika. Tikai kadri kuri pašam iet pie sirds. Pastaigas pa Valmieru, meklēt interesanto/savādo/smieklīgo/skumjo, teikšu atklāti – nav viegli. Sākšu braukt uz Rīgu, iejukt cilvēkos un netraucēts bildēt. (Kiev-4M un Fuj)

———–

“Dizainera apmale”

Lūk šito es nesaprotu, kā stikls var tikt iespiests betona apmalē? Un man joprojām patīk f/1.8 labs veids kā izcelt detaļas neizmantojot macro vai tele.

———–

“Ir kur skraidīt”

Nu jā, mazs suņuks. Jutos kā mednieks, notupos, pielavījos klāt cik iespējams, lai viņš mani nesadzird, nofokusēju un gaidīju kamēr viņš paskatīsies uz manu pusi.

——–

“Viss kas nepieciešams?”

Nu jā, Latvijas elite – saldais krējums. Viņš jau stāvēja pie kases. Viņam divi šņabji, man četras filmiņas. Man joprojām problēmas ar fotografēšanas aizliegumu lielveikalos, visu laiku kaut kā aizmirstas.

———

Nu viss, ļoti īss ieraksts. Bet garus nevajag taisīt, savādāk daudzi nevar saņemties izlasīt.

Anglijā #2

Esmu vēl dzīvs. Ar mazu/nelielu/niecīgu nokavēšanos piedāvāju jums otro daļu ar bildēm no Anglijas. Vismaz nenormāli vēlu nekā nekad. Un vispār, esmu ievērojis, ka ja bilde ir dažus mēnešus veca, kopš uzņemšanas brīža, tad tā vairs nevienam neinteresē, laikam digitālā laikmeta pēdas. Šeit – Minox 35GT uz Kodakiem un Fujiniekiem.

——-

“Waste Sun Clock Bin”

Jā, misene, kas piestrādā par saules pulksteni. Kāds varēja uzzīmēt ciparnīcu uz asfalta (iedomāsimies, ka tas būtu tik vienkārši).

———

“Angļu tūrists, Anglijā”

Kāds angļu tūrists slavenajā Koventrijas katedrālē. Man viņa diezko nepatika, ļoti uzsita Padomju Savienības arhitektūras garšu. Ak jā, tā bija kaut kāda mākslai paredzēta telpa un nostājos aiz tām krāsainajām bārkstīm mākslinieciskam defektam.

————

“Tev spožas acis”

Izgaismotās britu ceļa zīmes (vai kā tās sauc) ir lielisks fotografējamais objekts. Pēc 10 kadriem vajadzētu sākt domāt interesantus veidus kā tos nobildēt. Šajā kadrā apmānīju Minox eksponometru lai būtu īsāks slēdža laiks un nesanāktu miglaina bilde, fotoaprātu stabili noturēt spēju tikai ap 1/20 sekundi.

———–

“23:50″

Bildēts īsi pirms pusnakts (nosaukums daudz izsaka). Klīdu pa kaut kādu biezo rajonu, gandrīz nevienas dzīvas dvēseles. Tikai viens pretimnācējs, un tas pats pateica “Cheers!”. Patīkami!

——–

“Rakt šeit?”

Vēl viens kadrs ar to smuki izgaismoto ceļa zīmi. Interesanti zināt cik daudz elektrības gadā patērē tās ceļa zīmes.

———

“Liesmojoši rati”

Šī ir ļoti dīvaina bilde. Prasīju draugiem, ko viņi šeit redz. Un ko viņi redz, nevis kas tas ir. Un labākā atbilde: “Aizdedzies un skrejošs mustangu ganāmpulks iekrauts smagās mašīnas piekabē” Ko jūs redzat?

———

“Tube”

Protams, vajadzēja kādu kadru ar Londonas Underground. Salīdzinot ar Parīzes metro, Londonas versija ir nesaprotamāka, vilciens vairākas reizes vienkārši apstājas tunelī, dažas reizes izdzisa gaisma (uz dažām sekundēm, bet pietiekoši ilgi lai iekniebtu kādai meičai dibenā). Tāpēc pilnīgi saprotams, ka pašlaik notiek Underground atjaunošana un modernizēšana. Starp citu – Londonas Underground ir 40 gadus vecāks par Parīzes Metro.

———–

“Gaisma #1″

Pastaigājos pa mākslas foto galerijām. Šis bija labākais “darbs” ko ieraudzīju, tad nu jums rodas ideja par pārējo, kas bija piekārts pie sienas.

————-

“Gaisma #2″

Manu apartamentu griesti. Minimālisma stilā, tāpat kā visa pārējā istaba. Dzīvojot patiesi minimāli saproti, cik patiesībā tev maz vajadzīgs. Tur mani gaidīja tikai matracis, sega un spilvens. Pārējais bija man līdzi: viena mugursoma ar dažām drēbēm, diviem fotoaparātiem, filmiņām, higiēnas lietām, pleijeri, lādētāji telefonam/pleijerim/fotoaparātam un tas laikam arī viss. Ar tādu bagāžu izlidoju no Latvijas un dzīvoju Parīzē. Pārbraucot uz UK klāt nāca tikai Moleskine pierakstu blociņš, Parīzes karte (piemiņai) un viena Eliott Erwitt fotogrāfija. Un vairumu drēbju izdevās izmazgāt pirms izbraukšanas, kas bija ļoti patīkami.

————-

“Es dodos mājās”

Jā, tomēr atgriezos, nekur nav tik labi kā mājās. Lai gan visa ceļojuma laikā tādas patiesas ilgas pēc mājām, laikam, neizjutu vispār.

————

“Pašportrets #4″

Nobeigumā tāds mazliet miglains pašportrets. Atvainojos par nekārtību. :)

————–

Nu tas arī viss, mans četru mēnešu ceļojums aprakstīts. Parīzē gribu atgriezties tāpēc, ka man tur patika. Londonā tāpēc, ka pietiekoši neizpētīju to.

Fotogrāfija, kuru nespēšu aizmirst.

Bez komentāriem.

via T.O.P.