Šodienas atziņa #7

Jo lielāks ziedojums, jo lēnāk tas tiek iemests ziedojumu kastē.

V.K.

Pieci melnbalti kadri

Nedēļu piedalījos ISSP 2007. Melnbaltās fotogrāfijas grupā. Fotografēju un attīstīju filmiņas. Kā arī kopēju uz papīra. Ļoti oldskool. Pasākums notika vasarā un tikai tagad saņēmos noskenēt negatīvus un par to visu uzrakstīt kādu vārdu šeit. Vispār, ļoti vērtīgs pasākums, šogad notiks atkal un tie kam interesē foto, iesaku pamēģināt.

Visas bildes no Ludzas un tās apkārtnes.

Ilford Delta 100 un Kiev-4M ar Helios-103. Starp citu, fotografējot ar filmu, fotoaparāts ir pilnīgi mazsvarīgs, nozīme ir tikai filmai un objektīvam. (piedošanu par putekļiem)

———-

“Apspriede”

Viņi droši vien apsprieda nesen notikušo akcionāru sapulci. Personīgi, viens no maniem mīļākajiem kadriem.

———-

“Diskusijazz”

Jā, dažreiz diskusijas noveda līdz šādām sejas izteiksmēm. Mūsu grupas pasniedzēja bija Kanako Sasaki no Japānas, ļoti talantīga fotogrāfe.

———-

“Baznīcas iela”

Diezgan klasisks kadrs, tikai manā izpildījumā. Tikai būtu gribējies kādu kvalitatīvāku/asāku objektīvu.

———

“Galvas bumba”

Lūdzu – 40 gadus vecs fotoaparāts, pilnīgi manuāls un tāpat var noķert kadru vajadzīgajā laikā. Nevajag nekādus Canikon EOS3Dx MarkVI. Tas nekas, ka kadru skaits sekundē ir atkarīgs no tā cik ātri vari pārtīt filmiņu. Un jūtību var nomainīt izfotografējot filmiņu. Un ir tikai manuālais fokuss. Un manuāli jāiestata slēdža laiks. Diafragma arī.

———-

“Internāta puika”

Nodarbības un dzīvošana notika Ludzas pamatskolā (laikam pamatskola) un blakus tai bija internāts. Tāpēc skolas apkārtnē kūsāja dzīvība arī vasarā. Un mums, fotogrāfiem, bija interesantāk. Tajā laikā sadraudzējos ar šo puiku, viņš visu laiku mani tirdīja par to kad būs gatava bilde. Prom braucot iedevu šo – uzkopētu uz padomju laiku šķiedru papīra. Very artsy.

———-

Nu tas pagaidām viss, bet būs vēl daudz kadru no Ludzā pavadītās nedēļas. Daži diezgan labi sanākuši kadri. Tikai vēl jāattīra no putekļiem, netīrus kauns rādīt.

Pavasaris

Neapzināti izveidojās sērija. Apraksti nebūs, jo tāpat viss skaidrs.

———-

“Pierādījums Nr. 1″

———-

“Pierādījums Nr. 2″

———-

“Pierādījums Nr. 3″

———-

“Spriedums”

———-

Izbaudiet pavasari…

Krāsainie kadri: Kopsavilkums

Viens

Divi

Trīs

Četri

Pieci

Seši

Septiņi

Astoņi

Deviņi

Desmit

———————————-

Nu tā. Ir aizritējis gads kopš sāku fotografēt ar filmiņu. Un krāsaino kadru sērija ir noslēgusies ar 55 rūpīgi izlasītiem kadriem. Iemācījies esmu ļoti daudz – gan attīstīt filmiņas, gan kopēt bildes, gan fotografēt pilnīgi manuāli (dažreiz bez eksponometra), gan daudz dažādus tehniskus sīkumus ar kuriem jūs negarlaikošu. Mājās šobrīd ir izveidojusies neliela fotoaparātu kolekcija, pavisam 23 aparāti. Kā arī sapratu, ka tālmērs is way to go. Nākošais solis ir savas laboratorijas izveidošana. Ceru, ka jums patika šīs fotogrāfijas, mans skatpunkts un sērija kā tāda. (nav hronoloģiskā secībā)

Divi krāsaini kadri

Atkal divi kadri no arhīviem. Laiks starp abām bildēm ir kādi 2 mēneši. Bet tagad saliekot abas kopā rodas neliela sakarība.

—————-

“Latvieši!”

Privātmāju rajonā, mazajā pļaviņā samestie atkritumi. Nav nekur dziļi laukos (nu Valmierā), paliek pretīgi, kas ir šie cilvēki? Un kā mēs nesāpīgi varētu likvidēt šādus cilvēkus? Patiesībā, man vienalga par nesāpīgumu, viņus vienkārši vajag likvidēt.

————-

“Latvieši?”

Un lūk, pilnīgs pretpols – nacionālā mākslas muzeja (VMM) garderobes. Kārtīgi un tīri, pašsaprotami, ka šo drēbju īpašnieki nekad nenomestu atkritumus pilsētā vai laukos. Bet varbūt aiz šīs kārtīgās ārienes slēpjas kāds, kurš varētu bez pārmetumiem nomest atkritumus. Ahh, kādus tik stāstus nevar uzburt vienas platmales dēļ. Jāiet ārstēties.

————–

Labi, pulkstenis četri no rīta. Jāiet gulēt, pirms divām stundām. Šķiet, ka teksts sāk nomākt bildes. No fotobloga un blogu? Bring it on! :)